Aziņas no Latvijas par iedzīvotāju vadītām renovācijām, finanšu instrumentiem un privātā sektora iesaisti
Vai enerģijas kopienas var kļūt par spēcīgu dzinējspēku daudzdzīvokļu ēku dziļajai renovācijai?
Nesenā saruna starp Ēkubiroju, Renesco, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību un pārstāvjiem no Tartu rāda, ka atbilde ir “jā” — taču ne bez izaicinājumiem.
Mainoties energoefektivitātes politikas virzieniem uz lielāku iedzīvotāju iesaisti un klimata noturības stiprināšanu, nozares dalībnieki pēta jaunus modeļus, lai pārvarētu plaisu starp finansējumu, ieviešanu un kopienas uzticēšanos. Šajā rakstā apkopoti Baltijas platformas dalībnieku sanāksmes laikā gūtie secinājumi, atklājot, kā enerģijas kopienas un ilgtermiņa finansējums varētu pārvērst iedzīvotāju vadītus renovācijas projektus visā Eiropā.
Renovācija jaunā skatījumā: no individuāliem uzlabojumiem uz kolektīvu rīcību
Tikšanās laikā tika uzsvērta pieaugošā interese Latvijā par enerģijas kopienām kā iespējamu risinājumu sen zināmām problēmām dzīvojamo ēku renovācijā: sadrumstalotu īpašumtiesību struktūru, īsiem kreditēšanas termiņiem un uzticības trūkumu peļņas orientētiem pakalpojumu sniedzējiem.
Renesco, viens no nozīmīgākajiem energoefektivitātes pakalpojumu tirgus dalībniekiem Latvijā, dalījās pieredzē par visaptverošas renovācijas projektiem un siltumsūkņu, kā arī ventilācijas sistēmu integrēšanu padomju laika ēkās. Uzņēmums uzsvēra nepieciešamību pielāgot tehnoloģijas šādu ēku specifikai un norādīja, ka valsts subsīdijas veicina siltumsūkņu uzstādīšanas apjomu pieaugumu. Tomēr to integrēšana esošajās centralizētās siltumapgādes sistēmās joprojām ir sarežģīts process.
Kāpēc enerģijas kopienas ir svarīgas
Viena no visvairāk apspriestajām idejām bija enerģijas kopienu izmantošanu ne tikai atjaunojamās enerģijas ražošanai, bet arī kā instruments kolektīvai renovācijai. Šādas kopienas varētu atvērt iespējas savienot fotoelementu uzstādīšanu, jumta izmantošanu un ilgtspējīgus siltuma risinājumus, piemēram, siltumsūkņus, vienlaikus uzlabojot iedzīvotāju komfortu un samazinot rēķinus par enerģiju.
Tomēr enerģijas kopienu izveidei nepieciešama ne tikai tehniskā gatavība: tā prasa sociālo saliedētību, caurskatāmu pārvaldību un ilgtermiņa finanšu instrumentus. Tikšanās laikā tika apsvērta iespēja izstrādāt pilotprojektus trīs ēkām, lai pārbaudītu šo modeli, īpašu uzmanību pievēršot enerģētiskās nabadzības riska mājsaimniecībām un iedzīvotāju vadībai.
Finansējums: trūkstošā puzles detaļa
Sarunā vairākkārt izskanēja, ka finansējums ir galvenais šķērslis. Pašlaik pieejamie aizdevumu termiņi – parasti 10 gadi – neatbilst dziļās renovācijas ieguldījumu dzīves ciklam. Renesco un Ēkubirojs aicināja ieviest 30–40 gadu finanšu instrumentus, kas ļautu mājokļu kooperatīviem un iedzīvotājiem veikt uzlabojumus bez pārmērīgas finansiālās slodzes.
Vēl viens priekšlikums bija energoefektivitātes pakalpojumu uzņēmumiem izsniegt aizdevumus tieši, līdzīgi kā to dara mājokļu asociācijas. Sarunā tika pieminēts arī LABEEF (Latvijas ēku energoefektivitātes fonds) modelis, kas, neraugoties uz panākumiem, ir saskāries ar politisku pretestību. Dalībnieki atzina, ka politiskā aizstāvība un programmu pēctecība ir būtiski faktori, lai šādas iniciatīvas būtu ilgtspējīgas.
Politikas balss no Baltijas reģiona
Dalībnieki vienojās par stratēģisku nepieciešamību nodrošināt spēcīgāku reģiona pārstāvību ES līmeņa ēku atjaunošanas iniciatīvās. Neskatoties uz inovatīvajiem centieniem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, joprojām trūkst pietiekamas redzamības un balss Eiropas politikas apritē. Nākamā Baltijas platformas tikšanās būs iespēja reģiona pārstāvjiem prezentēt labo praksi un aicināt uz iekļaujošāku Eiropas atbalsta mehānismu izveidi.
Kur tālāk?
Ja jūsu organizācija īsteno vai plāno enerģijas kopienu vai iedzīvotāju vadītu renovācijas iniciatīvu un vēlas dalīties pieredzē, sazinieties ar EU Peers Baltijas platformu. Starprobežu sadarbība palīdz mums efektīvāk risināt kopīgos izaicinājumus.
