Klimata pārmaiņas ietekmē mūsu ikdienu, tāpēc to novērošana kļūst par nepieciešamību, nevis tikai par interesantu hobiju.
Lai iegūtu plašāku ieskatu šajā jautājumā, mēs uzrunājām laika ziņu entuziastu Martinu Bergšteinu. Viņš uzsver, “Klimats ir mainījies jau kopš Zemes izveidošanās, vairāku miljonu gadu garumā. Taču būtiskākā atšķirība starp iepriekšējām klimata pārmaiņām un šī brīža situāciju ir gan to ātrums, gan apjoms.
Līdz šim klimats mainījās tūkstošiem gadu garumā, un pārmaiņas bija pakāpeniskas, taču tagad tas, kas agrāk notika, piemēram, 500 gados, norisinās piecu gadu laikā.
Tieši tas satrauc zinātniekus – mēs vairs nevaram precīzi prognozēt, kas notiks, un kā reaģēs atmosfēra, ja klimata pārmaiņu tempi saglabāsies tik strauji.
Temperatūras pieaugumam, kas iepriekš notika 10–100 gadu laikā, tagad pietiek ar 5–10 gadiem, kas izraisa biežākus ekstremālus laikapstākļus.”
1. CO2 un planētas vidējās gaisa temperatūras izmaiņas pēdējos ~175 gados.
Kādas būs klimata izmaiņas Latvijā tuvākajās desmitgadēs?
Martins skaidro, ka klimata pārmaiņas ir plašs temats, un daudzi cilvēki pārprot, ko šis jēdziens nozīmē šodien. Lai gan klimats ir mainījies kopš Zemes izveidošanās pirms miljoniem gadu, un jau pēdējos 800 000 gados vien Zeme piedzīvojusi 8 peirodus ar ledus laikmetiem, kam sekoja sasilšanas periodi. Galvenā atšķirība tagad ir pārmaiņu ātrums un apjoms. Iepriekš klimata izmaiņas notika tūkstošu gadu laikā, bet tagad tas, kas agrāk notika 500 gados, notiek, piemēram, tikai piecos. Šis straujais temps satrauc zinātniekus, jo mēs vairs nevaram prognozēt, kas notiks, ja pārmaiņas turpināsies šādā tempā. Temperatūras paaugstināšanās, kas agrāk notika 10–100 gadu laikā, tagad notiek 5–10 gadu laikā, kas izraisa ekstremālus laikapstākļus.
2. CO2 izmaiņas pēdējos 800 000 gados
Piemēram, 2024. gada jūlijā centrālajā Latvijā viena diena atnesa trīs mēnešu nokrišņu normu, izraisot plūdus.
2023. gadā spēcīgs pērkona negaiss Tērvetē, Zemgalē un Kurzemes rietumos atnesa lielgraudu krusu 6-8 cm izmērā ar vētras spēka vēja brāzmām līdz 33 m/s, kas nopostīja mežus100–150 km garā joslā.
Lai gan viens šāds notikums pats par sevi nav klimata pārmaiņa, to pieaugošais biežums ir satraucošs.
Postoši negaisi, kas agrāk Latvijā bija retums, tagad kļūst arvien biežāki un spēcīgāki.
3. Pērkona negaisu ar vēja brāzmām >25 m/s biežums šobrīd (d) un prognozētais pieaugums (e un f), kā arī īpaši lielu graudu krusas (>5 cm) atkārtošanās biežums šobrīd (g) un prognoze (h un i)
Gaisa temperatūras paaugstināšanās būtiski ietekmē cilvēkus, īpaši tos, kuriem ir hroniskas slimības.
Tropisko nakšu—kad temperatūra nepazeminās zem 20°C—skaits strauji pieaug, kas izjauc miegu un rada papildu slodzi organismam.
Karstuma viļņi kļūst intensīvāki un ilgstošāki. Arī agrāk bijuši karstuma viļņi ar +30°C…+33°C, bet uz vienu vai pāris dienām. Tagad šādi karstuma viļņi nereti ieilgst nedēļu, bet naktī temperatūra nepazeminās zem +20°C. Tas traucē cilvēkiem izgulēties, radot papildu slodzi ķermenim un veselības problēmas.
Tikmēr nokrišņu daudzuma sadalījums kļūst izteikti nevienmērīgāks, ekstrēmāks – mēneša nokrišņu norma var nolīt dažu stundu laikā, kam seko ilgstoši sausuma periodi.
Karstuma viļņi kļūst ilgāki, savukārt ziemās aukstuma viļņi kļūst īsāki un neparedzamāki, ar lielām temperatūras svārstībām.
4. Vidējās gaisa temperatūras izmaiņas Latvijā.
Kā Tu kļuvi par laika ziņu entuziastu?
Jā, tas viss sākās pirms 9 gadiem, kad es saņēmu savu pirmo viedtālruni, vēl pirmajās klasēs. Ar šo pirmo viedtālruni es gluži nejauši vēlējos uzņemt pērkona negaisu. Tajā laikā tas nebija saistīts ar kādu īpašu mērķi vai domām. Es šo negaisu uzņēmu, un man kaut kā patika tas fakts, ka šis negaisa process bija draudīgs – zibens izlādes un pēc tam dzirdētais pērkons, kas bija nodarījis postījumus kaut kur. Man tas patika, lai gan ne tas, ka bija postījumi, bet tā dinamika. Tā es sāku skatīties laika ziņas un sekot līdzi tam, kad būs nākamais pērkona negaiss. Pirms tam es vienkārši skatījos laika ziņas, bet pēc tam sāku interesēties, kad tas varētu notikt, un kad varētu nebūt pērkona negaisa. Vienā brīdī mana interese pārslēdzās uz to, lai mēģinātu prognozēt, kad notiks nākamais negaisa uzplaiksnījums.
Laika gaitā šī interese paplašinājās – vairs ne tikai uz negaisiem, bet uz visiem laikapstākļiem, kas var būt visdažādākie. Tad nu sākās ļoti plaša pētīšana, galvenokārt internetā, jo Latvijā grāmatas par šo tēmu, meteoroloģiju, ir diezgan maz pieejamas. Pakāpeniski es sāku pētīt dažādus materiālus, mācīties, kā strādāt ar kartēm un dažādiem datiem. Tad jau nonācu līdz sinoptiskajām kartēm un grafikiem, un šī interese arī izplatījās sociālajos tīklos. Tādējādi es aizvien vairāk sāku pavadīt laiku, pētot laikapstākļus, un tā kļuva par manu galveno aizraušanos.
Kāds ir pārsteidzošākais laikapstākļu fenomens, ko esi novērojis Latvijā pēdējā laikā?
Pēdējos gados Latvijā ir bijuši vairāki pārsteidzoši laikapstākļu pavērsieni. Viens no spilgtākajiem bija pagājušā gada Lieldienās, kad marts un aprīlis piedāvāja neparasti siltu laiku – 22-27 grādus, kas bija gandrīz kā vasaras sākums. Līdz tam brīdim ūdeņi jau bija uzsiluši, un varēja pat domāt par peldsezonu. Tomēr lielākais pārsteigums bija pagājušā gada jūlijā, kad nelielā laikā nolija vairāk nekā 200 mm nokrišņu, kas bija pilnīgi neparasti, neredzēti. Protams, šis notikums tika labi noprognozēts jau dažas dienas pirms tā, bet līdz tam brīdim vēsturē vēl nebija neviens precedents, kad 17 stundās būtu nolijis tik liels nokrišņu daudzums – mēs vienkārši nezinājām – kā tas izskatīsies un izpaudīsies.
Kā pasargāt ēkas no klimata pārmaiņu ietekmes?
Latvijas ēkām jābūt pielāgotām, lai izturētu paaugstinātu temperatūru, stiprākas vētras un neprognozējamus laikapstākļus.
Martins atbild, ka “Runājot par klimata pārmaiņām, Latvijā īpaši svarīgi būs risināt jautājumu par karstuma viļņiem un tropiskajām naktīm, ko minēju iepriekš. Laba ventilācija un iekštelpu klimata pārvaldība ir būtiska, lai samazinātu pārkaršanu, īpaši tropisko nakšu un karstuma viļņu laikā.
Fasādes un jumti jāprojektē tā, lai tie spētu izturēt stipras vēja brāzmas, krusu un intensīvas lietusgāzes.
Izvēloties triecienizturīgus materiālus, iespējams samazināt vēja un krusas radītos bojājumus.
Turklāt pilsētās jāievieš risinājumi siltuma mazināšanai, piemēram, zaļie jumti, ēnojuma sistēmas un atstarojoši būvmateriāli, lai samazinātu pilsētas siltuma salas efektu.
Tāpat jādomā par ēku iekšējo ventilāciju un gaisa plūsmu, lai nodrošinātu, ka telpās tiek uzturēts patīkams klimats. Ja runājam par seismiski aktīvām zonām, ēkām būtu jābūt elastīgām, lai tās varētu pielāgoties zemestrīces ietekmei un neiznīcinātos. Šajā gadījumā svarīgi būtu stiprināt ēkas konstrukciju elastību, lai tās šūpotos un nenonāktu līdz bojājumiem.“
Kā klimata pārmaiņas ietekmēs enerģijas ražošanu?
Klimata pārmaiņas rada būtiskus izaicinājumus enerģijas ražošanai, īpaši vēja enerģijai.
Klimata modeļiem šobrīd nav pilnīgas skaidrības, kas Latvijā notiks ar vēju nākotnē, taču ir redzams, ka rudens vētru skaits samazinās, bet pieaug īslaicīgu, spēcīgu vēja brāzmu skaits (triecienvētras), piemēram, pērkona negaisu laikā. Šīs vētras, kurās vēja ātrums var sasniegt 30-35 metrus sekundē, ilgst tikai dažas minūtes—daudz par maz, lai nodrošinātu stabilu enerģijas ražošanu, vienlaikus palielinot infrastruktūras bojājumu risku. Tomēr piekrastes vēja parki joprojām paliks dzīvotspējīgs enerģijas avots, vismaz tuvākajā nākotnē.
Savukārt saules enerģijas ražošanā klimata pārmaiņas mazāk ietekmē kopējo saules gaismu, jo mūsu dienas garums un orbīta ap Sauli klimata pārmaiņu rezultātā nemainās. Tomēr mākoņainība ir ļoti mainīga un prognozējama grūtāk. Piemēram, 2017. gadā bija viens no mākoņainākajiem gadiem, kam sekoja 2018. gads, kas bijapilnīgs pretstats ar lielu saules spīdēšanas ilgumu. Tāpēc saules enerģijas ražošana Latvijā ir atkarīga no gaisa skaidrības un mākoņainības. Lai gan mēs nevaram ietekmēt šos faktorus, mēs varam pilnveidot enerģijas uzkrāšanas sistēmas. Uzkrājot enerģiju, mēs varēsim saglabāt stabilitāti, jo nevaram paļauties uz to, ka saules gaisma būs pieejama visu laiku, it īpaši ziemas mēnešos.
Turklāt krusa un stipras vētras var radīt postījumus saules paneļiem, tāpēc jādomā par to aizsardzību. Piemēram, ja tiek prognozēta liela krusa vai pērkona negaiss, būtu lietderīgi operatīvi aizsargāt saules paneļus, pārklājot tos ar materiāliem, kas pasargātu no krusas bojājumiem. Tas varētu būt iespējams, ja attīstītu risinājumus, kas ļautu ātri reaģēt uz laika apstākļu prognozēm.
Secinājums
Klimata pārmaiņas ietekmē gan ēku izturību, gan enerģijas ražošanu. Lai sagatavotu ēkas šādiem izaicinājumiem, ir svarīgi domāt par pielāgošanās pasākumiem, kas uzlabo gan struktūru izturību, gan iekštelpu klimatu. Piemēram, īpaša uzmanība jāpievērš ventilācijas sistēmām un piemērotu būvmateriālu izvēlei, kas var palīdzēt samazināt klimata pārmaiņu sekas.
Arī ilgtermiņa energoefektivitātes uzlabošana ir būtiska, jo tā var samazināt ēku ietekmi uz apkārtējo vidi un veicināt ilgtspējīgu dzīves vidi. Latvijā jau tiek veikti piemēri, kas demonstrē, kā šāda pieeja var palīdzēt sagatavoties klimata pārmaiņām un uzlabot dzīves kvalitāti. Piemēram, Ēkubiroja organizācija strādā pie šādiem renovācijas projektiem, iekļaujot risinājumus, kas vērsti uz ilgtermiņa ēku ilgtspējību un pielāgošanos klimata izmaiņām. Tāpat arī LABEEF vadlīnijas uzsver nepieciešamību uzlabot iekštelpu klimatu ar efektīvām ventilācijas sistēmām, kas palīdz saglabāt energoefektivitāti un veselīgāku dzīves vidi.
Koncentrējoties uz ilgtermiņa energoefektivitāti, uzlabotu iekštelpu klimatu un izturīgām būvkonstrukcijām, tiek demonstrēts, kā Latvija var labāk sagatavot savas ēkas klimata pārmaiņām.
